Vēstures arhīvos Plieņciems pirmo reizi tiek minēts ap 1738. gadu kā Kurzemes muižnieku piejūras atpūtas vieta. 19.gadsimta pašā sākumā kūrorta infrastruktūra tiek papildus attīstīta - top viesnīca ar lielu deju un ēdamzāli, kur skan dzīvā mūzika un kaisles sit augstu vilni. Prātā, protams, nāk "Velna kalpu" ainas un Ērmaņa neremdināmā apetīte! Ap šo laiku sākas novada ziedu laiki. Stāsta, ka 1810. gadā Plieņciemā vasaru esot pavadījusi Krievijas impērijas ķeizariene Elizabete. Viņas vīrs bija Katrīnas Lielās mazdēls un Romanovu dinastijas pārstāvis. Tajā laikā Napoleons izvērsa kara darbību visā Eiropā un nokļūšana slavenajos kūrortos nebija iespējama, tādēļ ķeizarienes izvēle krita uz Kurzemes kūrvietu. Elizabetes peldu māja Plieņciemā saglabājusies līdz pat mūsu dienām un, noteikti ir apskatāmo objektu skaitā.
Laika periodā no 1866. gada līdz 1931. gadam, līdz ar visu Engures novadu, Plieņciemā plauka un zēla kuģubūve - uzbūvēti vairāki simti dažāda lieluma kuģu, kuri devās tālos braucienos līdz pat Brazīlijai un Karību salām. Pēc hercoga Jēkaba dēkām, Gambijas un Tobago krastos gadsimtu iepriekš - Kurzemnieku kuģu būvnieku un jūrnieku labā slava turpināja ceļot pa plašo pasauli un mūsu ciemam bija nozīmīga loma vēstures attīstībā.
Pie mums tika filmēts pirmais, episkais latviešu kino darbs - „Zvejnieka dēls” ar Pēteri Lūci galvenajā lomā. Filmas panākumi savulaik bija tik milzīgi, ka pie kinoteātra, kuru arī šodien zinām, kā "Splendid Palace", veidojās garum garas rindas. Stāsta, ka filmas režisors Vilis Lapenieks devies uz ASV un strādājis kādā Holivudas filmu studijā. Vēl līdz šai dienai "Zvejnieka dēls" ir obligātās literatūras sarakstā skolās.
Copyright © 2020 Katrinasmuiza – Visas tiesības aizsargātas